Baltic States Boost Energy Grid with Growing Battery Storage Capacity

Baltijas valstīs pieaug investīcijas elektroenerģijas uzglabāšanas sistēmās

Baltijas valstīs atjaunīgās enerģijas projektos aktīvi tiek integrētas jaudīgas elektroenerģijas akumulācijas sistēmas, tajās investē gan valsts, gan privātās kompānijas. Pašlaik Latvijā uzstādīto akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmu (BESS) kopējā jauda ir aptuveni 200 megavati (MW), pārvades tīklam pieslēgtas pārvades sistēmas operatora “Augstsprieguma tīkls” (AST) bateriju sistēmas Rēzeknē un Tumē ar kopējo jaudu 80 MW un ietilpību 160 megavatstundas (MWh), kā arī komersantu uzstādītas iekārtas pie elektrostacijām Tārgalē un Rīgā.

Efektīva integrācija un izmaksu samazinājums

“Šobrīd BESS integrācija Baltijas energosistēmā notiek efektīvi. Kopš 2025. Gada rudens aktīvu darbu Latvijā ir sākušas AST piederošās BESS, kas spēj nodrošināt faktiski visu Latvijai nepieciešamo frekvences noturēšanas rezerves (FCR) jaudu un samazina tirgū iepērkamo frekvences atjaunošanas rezervju (FRR) jaudas apjomu,” vērtē Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Industriālās elektronikas, elektrotehnikas un enerģētikas institūta vadošais pētnieks Kārlis Baltputnis. BESS ne tikai veicina energosistēmas elastību un darbības stabilitāti, bet palīdz arī samazināt kopējās izmaksas par balansēšanas procesu, neļaujot tām atspoguļoties elektroenerģijas lietotāju rēķinos.

BESS attīstības potenciāls un ierobežojumi

K. Baltputnis norāda, ka uzņēmējiem joprojām ir labas iespējas gūt peļņu gan no dalības energosistēmas balansēšanā, gan no BESS izmantošanas arbitrāžai (t.i., nopērkot lētu elektroenerģiju, lai to samērā īslaicīgi uzglabātu un pārdotu, kad tā ir dārgāka). Viņš min pieslēguma jaudu ierobežojumus un lēno būvniecības plānošanai nepieciešamo atļauju saņemšanas procesu kā būtiskākos potenciālos kavēkļus BESS attīstīšanai.

Investīcijas un jaudas pieaugums

“Bateriju loma Latvijas energosistēmā turpmākajos gados būtiski pieaugs, jo būtu nepieciešama vismaz desmit reizes lielāka elektroenerģijas uzkrājošā jauda,” secina “Augstsprieguma tīkla” valdes loceklis Arnis Daugulis. Saskaņā ar pieslēgumu izbūves plāniem jau 2026. Gadā pārvades tīklam varētu tikt pieslēgti aptuveni 300 MW un turpmāk līdz 2029. Gadam – vēl vismaz 400 MW gadā. AS “Latvenergo” mērķis ir Baltijā izveidot BESS portfeli ar kopējo jaudu līdz 300 MW un kopējo ietilpību līdz 600 MWh.

Hibrīdprojekti un jauni risinājumi

Šobrīd plaši tiek izmantota iespēja pieslēgt bateriju elektrotīklam hibrīda pieslēguma veidā kopā ar elektrostaciju, tādējādi vienkāršojot un palēninot pieslēgšanos. No 27 noslēgtajiem pieslēguma līgumiem pie pārvades tīkla, kas ir konstantais pakalpojums, 15 ir plānoti kā hibrīdprojekti, kas visbiežāk ir saules vai vēja elektrostacijas ar pievienotu bateriju tehnoloģiju. AS “Sadales tīkls” informē, ka no 25 tūkst. Saules mikroģenerācijas iekārtu aptuveni 10% jeb 2500 jau ir apvienotas ar BESS.

Ķīnas dominance un tehnoloģiju izvēle

RTU eksperts K. Baltputnis atzīst, ka BESS tehnoloģiju tirgū ir vērojama absolūta Ķīnas dominance. “Ķīnā tiek ražoti 98% no LFP katodiem, un faktiski neatkarīgi no tehnoloģijas jebkurā BESS projektā vismaz kāds no komponentiem nāks no Ķīnas.”

BESS – kas tas ir?

• Akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmu jeb BESS risinājumi ļauj uzkrāt elektroenerģiju un izmantot to vēlāk.
• BESS sniedz iespēju iegādāties elektrību, kad tā ir lētāka, un tērēt, kad tā ir dārgāka.
• BESS palīdz stabilizēt slodzi elektrotīklā un samazināt tīklā nodotās enerģijas apjomu.
• BESS ir būtiska loma frekvences stabilizēšanai elektroenerģijas balansēšanas tirgū.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Mediji”.